ceturtdiena, 2007. gada 13. decembris

Sekss ¤ Zapiņā


Silta maija dieniņa... Pa bedraino, putekļaino ceļu kājo pārītis. Viņi pienāk pie sargbūdas, viņš pasveicina sargu un abi iet tālāk. Silts vējiņš veido putekļu virpulīšus un dzenā tos starp garāžām...
Viņi tuvojas garāžai, uz kuras ar izbalējušu krāsu uztriepts 412. numurs. Viņš parakņājas kabatās un ar izbrīnītu sejas izteiksmi izmet dežūrjociņu par mājās aizmirstām atslēgām. Viņa vispirms satraucas, bet, kad viņš tomēr atrod atslēgas, maigi uzšauj viņam pa dibenu un izliekas, ka ir apvainojusies. Viņš pagriež atslēgu slēdzenē, noņem cemmi, atver pusi vārtu un garāžas mitrajā pustumsā iespīd dienas gaisma. Atveras otra vārtu puse un viņas skatam paveras visa aina.
Jā, pa ziemu zapiņš ir nedaudz noputējis un nosēdies - gaisu izlaiduši visi riteņi, tai skaitā arī rezerves. Kā parasti pavasaros, garāžas tālākajā galā sakrājies ūdens un tagad tur beidz trunēt vecs mētelis. Kāds mērglis (droši vien žurka) apgāzis kannu ar veco, lietoto eļļu un pie sienas nokrauto dēļu kaudze tagad laistās visās varavīksnes krāsās.
Viņš apdomā, no kuras puses labāk piekļūt mašīnas durvīm - spraucoties starp noputējušo mašīnu un eļļoto dēļu grēdu, vai starp mašīnu un ne mazāk eļļaino rezerves daļu kaudzi. Nospriež, ka dēļiem tuvoties labāk nevajag. Un tad pamana viņas sejas izteiksmi...
Viņa protams paredzēja, ka mašīna varētu būt netīra, nu bet taču ne tik ļoti! Pie tam garāžā kaut kas neciešami smird. Nokļūt līdz mašīnas durvīm nav iespējams, jo viss ir drausmīgi pielūžņots. Pie tam zapiņa salons tuvumā izskatās vēl mazāks, kā par to domājot no tālienes.
Vai vērts atzīties, ka es trešo gadu neesmu ievilcis vadus un tāpēc gaismas nav un nebūs? - viņš nodomā un vienkārši pasaka, ka elektrības nez kāpēc nav. Viņš sāk spraukties pie durvīm no pasažiera puses, cenzdamies nekam neuzkāpt. Durvis atveras gandrīz uzreiz - pēc otrā mēģinājuma. Laikam pa ziemu atslēgā kaut kas norūsējis pavisam. Viņš ierāpjas vadītāja vietā, atrod aizdedzes atslēgu, pagriež to un... nekas nenotiek. Un tad viņš atceras, ka akumulators stāv mājās, koridora skapītī. Tā, tātad siltuma mašīnā arī nebūs Nekas, pieelposim.
Viņš paveras spogulītī un skatās, kā draudzene mēģina sekot viņam un arī nokļūt mašīnā. Nu nav, nav piemēroti augstpapēžu zābaciņi staigāšanai pa garāžu... Uzkāpusi kādam verķim, viņa zaudē līdzsvaru un nostiepjas uz... motora vāka. Viņa sirds sastingst, taču nē - tomēr noturējusies, tagad viņa stāv, lādās un mēģina nopurināt putekļus no jakas un tikko mazgātajiem džinsiem. Nu kurš gan iet uz garāžu tīros džinsos?
Viss, beidzot viņa ir atceļojusi un ierāpjas mašīnā. Viņa sirds lūzt, dzirdot, kā durvis atsitas pret garāžas sienu, nu bet lai jau...

Nav komentāru: